Valsts aizņemas no iedzīvotājiem

Privātpersonu vajadzībām izlaistās Latvijas valsts parādzīmes jau ir pārdošanā internetā.


Jaunais naudas uzkrāšanas produkts ir nosaukts par krājobligācijām. Tāpat kā jebkurš vērtspapīrs Latvijas Republikā, arī krājobligācijas vairs nav papīrs, bet ieraksts Latvijas Centrālā depozitārija reģistros. Iepazīties ar krājobligāciju tirdzniecību iespējams depozitārija izveidotajā mājas lapā www.krajobligacijas.lv. Pāršķirot šo pašu lapu tālāk, iespējams vērtspapīru nopirkt un iegrāmatot depozitārija reģistrā. Tomēr tas atļauts personām, kuras lieto ne vien internetu, bet arī internetbanku vai elektronisko identifikācijas karti. Ar šo produktu rekvizītiem pietiek darījumu autorizācijai. Kuriem šādu rekvizītu nav, tiem jāgaida līdz nākamajam gadam, kad maksājumus un ierakstus depozitārija reģistros būs iespējams veikt droši vien ar Latvijas pasta starpniecību.


Mazākais parādzīmes nomināls ir 30 latu, bet tas nebūt nenozīmē, ka produkts ir plašam cilvēku lokam pieejams. Proti, valsts sola tik niecīgus procentus, ka 30 latu krājobligācijas pircējs zaudēs vairāk uz banku komisijas maksām nekā nopelnīs par savu aizdevumu. Piemēram, par vakar piedāvātajām gada parādzīmēm ar 0,3% likmi 30 latu aizdevējs pēc gada saņems 30 latus atpakaļ un 10 santīmus klāt. «Komercbanku komisijas maksas mēs nevaram regulēt. Ieguldītājiem jācenšas, lai ieguldījuma apjoms būtu lielāks,» iesaka Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Tātad jaunais produkts ir domāts bagātniekiem, lai viņi kļūtu vēl bagātāki. Vajadzīgās ziņas par krājobligāciju izmantošanu viņi nesmels no interneta un avīzēm, bet saviem advokātiem. Viņiem galvenais – saskaņot obligāciju pirkuma summu ar saviem legālajiem ienākumiem un deklarētajiem uzkrājumiem.


Krājobligāciju mazais ienesīgums tiek attaisnots ar lielo drošību, ka nauda nepazudīs kā nesen Krājbankā. Par plašāka mēroga riskiem tomēr atgādina 1938. gada obligāciju (attēlā) emisija Latvijā. Pirmkārt, pēc pāris gadiem valsts beidza pastāvēt un neviens tās pēctecis, ieskaitot tagadējo Latvijas Republiku, nepieteicās obligācijas apmaksāt. Otrkārt, toreiz obligācijas bija domātas Ķeguma HES celtniecībai – tādu vērtību radīšanai, kas ļautu ieguldījumu atpelnīt. Tagad nauda tiks izmantota valsts parādu segšanai jeb naudas piramīdas veidošanai, kas nozīmē inflāciju virs obligāciju ienesīgumu.


Avots: nra.lv /Arnis Kluinis


 

Padalies

laukudzive.lv © 2019 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress