Zemes programma atvērta. Noteikumu nav

Latvijas Hipotēku un zemes bankā sākta zemnieku iesniegumu pieņemšana aizdevumu saņemšanai lauksaimniecības zemes iegādei.


Taču Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs šo procesu, vēl tikai tiek sacerēti. Tādējādi pašlaik, atnākot uz bankas filiāli, zemnieki tiek vien reģistrēti teorētiski iespējamā rindā pēc teorētiski pieejamiem 10 miljoniem latu. Vēl pagājušajā gadā zemniecības atbalstam tika solīti 30 miljoni. Tagad summa ir krietni sarukusi.


Turklāt ministrijas arī pieļāvušas kļūdu, izstrādājot finansējuma piešķiršanas mehānismu. Kad sāksies īstā naudas dalīšana un kad varēs slēgt zemes iegādes līgumus, nav zināms.


Sākotnēji par galveno naudas dalītāju iecelta Latvijas Hipotēku un zemes banka, bet tad Finanšu ministrija attapās, ka Eiropas Komisija aizliegusi turpināt šīs bankas komercdarbību. Tāpēc šobrīd naudas sadalē tiek iesaistīts vēl viens starpposms – valsts uzņēmums Lauku attīstības fonds, kas pats īsti nesaprot, ar ko nodarbosies. Juriskonsulte Inga Gaišonoka, taujāta, kam un ar kādiem nosacījumiem pienāksies zemes pirkšanas kredīts, vaļsirdīgi atbild: «Es nezinu. Mēs jau neesam banka.» Tomēr pēc tam, kad zemnieku pieteikumus būs izvērtējuši bankas eksperti, tieši fondam piederēs galavārds. Iespējams, ka vērtēšanas kritēriji būs noteikti Ministru kabineta noteikumos, ko, cerams, pieņems jau šonedēļ.


Galvenais šīs aizdevumu programmas pluss salīdzinājumā ar komercbanku piedāvājumu ir tas, ka zemniekam nav jāmeklē, ko ieķīlāt. Šim nolūkam kalpos pērkamā zeme. Turklāt arī kredītprocenti gaidāmi draudzīgāki. Kā informē Latvijas Hipotēku un zemes banka, likme varētu būt ap 4%. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes līderis Edgars Treibergs rēķina, ka atvēlētais aizdevums zemniekiem ļaus iegādāties ap 30 000 hektāru zemes. Viņš gan ir sašutis par kārtējo kavēšanos programmas ieviešanā: «Tā ir ķēmošanās. Visu laiku tiek atrasti kaut kādi knifi, lai programmu nepalaistu!»


Kaut gan skaidrības trūkst, zemnieki jau dodas uz filiālēm. Kādus 30 hektārus savai saimniecībai Liepas labprāt piepirktu Vecumnieku pagasta zemnieks Agris Veide. Šobrīd viņš tos nomā, bet savs ir savs – varētu plānot zemes apsaimniekošanu ilgākā periodā. «Kopumā ideja ir forša un atbalstāma», taču pastāv bažas, ka šim plānam kāju priekšā aizliks viņa saimniecību apkalpojošā komercbanka, kurā nule paņemts kredīts siena preses iegādei.


Un netieši komercbanku piekrišana būs nepieciešama pilnīgi noteikti. Tās sniegs ziņas par savu klientu – zemnieku saistībām un spēju norēķināties. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone skaidro, ka šis pēc būtības ir parasts kredīts, tāpēc tā izsniedzējam jāvērtē saņēmēja nauda plūsma un spēja atdot. Līgums ar Lauku attīstības fondu un Latvijas Hipotēku un zemes banku vēl tikai tiekot gatavots, taču standartizētus kredītpieteikumus banka jau varot pieņemt. Kopumā pēc naudas zemes iegādei varētu atnākt 100–200 lauksaimnieku. Ja pieprasījums izrādīsies lielāks, ministrija prasīs programmu turpināt.


Galvenais pamatojums, kāpēc valstij vispār nepieciešams aizdot lauksaimniekiem, ir Latvijas zemes nonākšana ārzemnieku rokās. Izbrāķēto valdības noteikumu anotācijā skaidrots:


«Diemžēl Latvijas lauksaimnieku rīcībā nav pieejami brīvi finanšu resursi zemes iegādei, tāpēc tie ārvalstu pilsoņi, kuru rīcībā ir šādi resursi, dibinot kopuzņēmumus, izkonkurē Latvijas lauksaimniekus un aktīva zemes uzpirkšana tikai vēršas plašumā. (..) Ja valsts neiesaistīsies, turpinoties pašreizējai tendencei, būs apdraudēta Latvijas pilsoņu izveidoto zemnieku saimniecību un lauksaimniecības uzņēmumu darbība.»


Aizdevuma programmā nekādi ierobežojumi ārzemniekiem nav ietverti. Taču Latvijas Hipotēku un zemes banka pieļauj, ka ārzemnieku interese nebūs liela. Arī citās Eiropas valstīs iespējams saņemt līdzīgus aizdevumus. Turklāt, kā zina stāstīt mūsu zemnieki, – ar vēl zemākiem procentiem.


***


UZZIŅAI


• Valsts aizdevums: kopā 10 miljoni latu.


Maksimālā aizdevuma summa 100 000 latu.


Pretendēt var gan esošie, gan topošie zemnieki.


Jāatdod 20 gadu laikā. Visa aizdevuma laikā zeme ir jāizmanto lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai.


• Latvijā aptuveni 370 000 ha lauksaimniecības zemes netiek apstrādāti. Pēc Zemnieku saeimas datiem, 889 Latvijas zemnieku saimniecības apsaimnieko 422 000 ha un tikai 24% lauksaimnieku šī zeme ir viņu īpašumā.


• Lauksaimniecības zemju cenas Latvijā starp pagastiem atšķiras pat 20 reižu. Hektārs zemes Bauskas novada Gailīšu pagastā pērn maksāja vidēji 2135 latus, savukārt Krāslavas novada Skaistas pagastā – 107 latus. Gada laikā Zemgalē zeme ir kļuvusi vēl dārgāka, bet daļā Latgales un Vidzemes – lētāka.


Avots: Latvijas Hipotēku un zemes banka, Valsts zemes dienests, www.mk.gov.lv


Avots: nra.lv /Imants Vīksne

Padalies

laukudzive.lv © 2020 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress