Kaut gan pēdējie Āfrikas cūku mēra gadījumi gan Krievijā, gan Lietuvā konstatēti kritušām mežacūkām, Latvijā šīs ārkārtīgi lipīgās un nāvējošās sērgas apkarošana notiek, pirmkārt, stiprinot muitas dienestu.
It kā mežacūkas pārvietotos nevis pa meža takām, bet gan ar vilcienu Maskava–Rīga. Tomēr izrādās – tam ir sava loģika. Valsts mežu dienesta medību daļas vadītājs Valters Lūsis stāsta, ka slimības uzliesmojumu vietas atrodas tālu cita no citas un visas – lielu autoceļu malā. Tas liecina, ka mēris tiek nodots nevis no vienas mežacūkas citai tiešu kontaktu ceļā, bet kaut vai ar aizkostu un pa mašīnas logu ceļmalā izmestu pīrādziņu.
Vajadzīgi pārtikas suņi
Saistībā ar mēra straujo pietuvošanos Latvijas robežai valdība pagājušajā nedēļā skatīja informatīvo ziņojumu par profilakses pasākumiem uz robežas. Tajā rosināts izveidot Muitas pārvaldē 50 jaunas amata vietas un iegādāties arī četrkājainus inspektorus – sešus suņus, kas apmācīti pārtikas produktu meklēšanā. Eiropas Savienībā ir spēkā aizliegums privātpersonām personīgajā bagāžā no trešajām valstīm ievest pārtikas produktus – vienalga, vai tas būtu slavenais Ukrainas speķis vai kumiss no Kirgizstānas. Un tātad arī no Krievijas un Baltkrievijas, kur Āfrikas cūku mēris pašlaik izplatās. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta ŠiceTrēde skaidro, ka pēc muitnieku rindu stiprināšanas pārbaudīta tiks simtprocentīgi visu robežas šķērsotāju bagāža, tajā skaitā vilcienos un autobusos. Faktiski tas jau tiekot darīts, kopš slimības uzliesmoja pērnruden, bet muitai pietrūkst jaudas. Suņi vajadzīgi, lai darbu padarītu vēl efektīvāku. «Mums ir naudas suņi, narkotiku suņi, tabakas suņi. Tagad nepieciešami arī pārtikas suņi,» skaidro PVD pārstāve. Protams, desas vešana pāri robežai nav nekāds noziedzīgais kontrabandas rūpals, drīzāk tradīcija – aizvest ciemakukuli savējiem. Taču cilvēkiem pašlaik jāapzinās, ka viņu cienasta dēļ var aiziet bojā veselas fermas ar cūkām.
Medniekiem piemaksās
Otrs ceļš, kā slimība izplatās, ir dzīvnieku tiešais kontakts, un par tā ierobežošanu domā medību speciālisti. Lietuvā medniekiem jau tiek maksātas prēmijas par katru nomedīto dzīvnieku un kopējo populāciju iecerēts samazināt par 10%. Arī Latvija iecerējusi rīkoties līdzīgi. V. Lūsis stāsta, ka dzinēju medību periodu, kas piektdien oficiāli beidzās, iecerēts pagarināt līdz 10. martam. Mednieku motivācija doties mežā, iespējams, tiks palielināta ar valsts izmaksātām prēmijām, un arī iegūtā medījuma analīzes pilnībā apmaksās. Atbildīgo dienestu vadītāji vēl turpina pārrunas, un arī informatīvais ziņojums valdībā par muitas stiprināšanu sērgas apkarošanai uz nedēļu atlikts finansiālo jautājumu precizēšanai. Visu iecerēto pasākumu budžets varētu krietni pārsniegt miljonu eiro. Taču kavēties nedrīkst – slimība arvien tuvojas, turklāt februāris un marts ir mēneši, kad mežacūku populāciju var samazināt visefektīvāk.
Krievija aizliedz ES importu
Āfrikas cūku mēris ir globāla mēroga problēma, un to apspriež visaugstākajā līmenī. Pagājušajā nedēļā turpinājās sarunas starp Eiropas Komisiju un Krievijas Federāciju. Neatkarīgā jau vēstīja, ka vispirms Krievija aizliedza gaļas un tās produktu importu no Lietuvas. Savukārt pēc tam aizliegums attiecināts uz visu Eiropas Savienību, jo brīvā tirgus apstākļos slimība ir sarežģītāk kontrolējama. Kamēr Muitas savienības eksperti Eiropas teritorijā nenoteiks no slimības garantēti brīvās zonas, Eiropas cūkaudzētāju produkcijas tirdzniecība Krievijā netiks atļauta. Tā paziņojis veterinārā dienesta Rosseļhoznadzor vadītājs Sergejs Dankverts. Sarunas starp valstīm nesokas. Eiropas veselības komisārs Tonio Borgs paudis nožēlu, ka Krievijas partneri neuzticas Lietuvas un ES jau veiktajiem drošības pasākumiem un importa aizliegumu attiecinājuši arī uz valstīm, kas pilnīgi noteikti nav slimības avots.
Arī Latvijas cūku audzētāju asociācijas vadītājs Dzintars Veide uzskata, ka Krievija šajā situācijā rīkojas divkosīgi: «Viņiem visa valsts ir inficēta, bet viņi aizliedz vest gaļu no Eiropas!» Īpašas cerības uz ieviestajiem veterinārās drošības pasākumiem zemnieks gan nelolo. «Nu pamēģiniet Rīgas–Maskavas vilcienā visas sviestmaizes izkontrolēt!» Muitnieki pamēģinās, tomēr cīņā ar slimību iesaistītie veterinārijas speciālisti ir pārliecināti – agri vai vēlu Āfrikas cūku mēris atnāks arī līdz Latvijai un tad ar to nāksies sadzīvot.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Saistītie raksti
