Finanšu ministrija joprojām par labāko scenāriju uzskata ideju par procentu samazināt kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, taču Nacionālajai apvienībai ir izdevies sākt diskusiju par alternatīvu variantu, daudz būtiskāk samazinot nodokli atsevišķām pārtikas grupām.
To vakar pēc koalīcijas padomes sēdes Neatkarīgajai atzina Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks.
Tirgotāji neslēpj, ka pircēji 1% PVN samazinājumu nejutīšot – it īpaši to preču kategorijā, kas maksā līdz vienam latam. Arī nacionāļi ir pārliecināti, ka sociāli daudz atbildīgāks lēmums būtu ar 10% atvieglot nodokļu slogu tādām pirmās nepieciešamības pārtikas grupām kā maize, piens, olas u. tml.
Kuluāros gan tiek spriests, ka koalīcijas partneru dažādais skatījums skaidrojams ar atšķirīgajiem mērķiem, kas būtu jāsasniedz līdz ar nodokļu samazināšanu. Vienotībai visbūtiskākā šķiet inflācijas ierobežošana, jo tas ir viens no kritērijiem, lai 2014. gadā Latvija spētu pievienoties eirozonai. Tieši tādēļ Finanšu ministrija (FM) rosina no 22 līdz 21% samazināt kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, kas par apmēram 0,5 procenta punktiem mazināšot arī inflāciju. Tikmēr Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars Neatkarīgajai akcentēja: «Inflācijas apkarošana nenoliedzami ir atbalstāma, taču daudz svarīgāk būtu palīdzēt vietējiem ražotājiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem. Ja tiktu samazināts nodoklis pārtikas produktiem, tas būtu milzīgs atspaids vistrūcīgākajai iedzīvotāju grupai, jo pārtika ir pirmās nepieciešamības prece, kuras iegādei tiek tērēta liela ienākumu daļa,» pauda politiķis. Līdz ar to NA rosina mazināt nevis kopējo PVN likmi, bet gan piemērot 10% samazinājumu atsevišķām pārtikas grupām. To, ka nodokļa samazināšana pārtikas produktiem būtu milzīgs atbalsts gan ražotājiem, gan tirgotājiem, gan iedzīvotājiem, apliecinājušas arī Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija un Latvijas Maiznieku biedrība, kas paralēli politiķiem nākušas klajā ar ideju par samazināto PVN likmi daļai pārtikas produktu. Tikmēr FM šo ierosmi vērtē skeptiski, jo budžeta ieņēmumi no pārtikas aprites esot pārāk nozīmīgi, lai valsts varētu atteikties no tik lielas ieņēmumu daļas. I. Parādnieks gan uzsver pretējo: par
1% samazinot kopējo PVN likmi, valsts budžets zaudēšot apmēram 40 miljonus latu, taču, arī samazinot likmi nevis visiem, bet tikai daļai pārtikas produktu, fiskālā ietekme būšot ļoti līdzīga. Turklāt, kā aprēķinājis I. Parādnieks, arī šāds scenārijs ļaujot cerēt uz inflācijas mazināšanos vismaz par 0,6 punktiem.
***
PVN likme*
Valsts Kopējā nodokļa likme (%) Samazinātā likme (%)
Latvija 22 12
Lietuva 21 5
Igaunija 20 9
*Avots: Finanšu ministrija
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Saistītie raksti
