Ķemeru sanatorijas glābšanas misija iestrēgusi

Ķemeru sanatorija martā kārtējo reizi tiks izsolīta. Tikmēr ministrijas lauza galvu, ko ar to darīt vai nedarīt. Izskatās, ka valstij īsta risinājuma nav un arī Jūrmalas pašvaldība arvien vairāk meklē ieganstus, lai no kompleksa iegādes tomēr atteiktos.

Premjerministre Laimdota Straujuma pirms pāris nedēļām pieprasīja no Ekonomikas, Kultūras, Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām priekšlikumus, ko darīt ar Ķemeru sanatoriju, nosakot 13. februāri par galīgo termiņu. Šobrīd ministrijas vilcinās atklāt, ko īsti ieteikušas un vai vispār saredz jelkādu risinājumu. Piemēram, KM atsaucās tikai uz starptautisko konvenciju par kultūrvēsturisko pieminekļu aizsardzību, taču, ko darīt, lai Ķemeru sanatorija tiešām nesagrūtu, atbildēt nemācēja. EM tikai norādīja, ka vajadzīgs laiks, lai apkopotu pārējo ministriju iesniegtos priekšlikumus, un to vienā dienā izdarīt nevarot.

Finanšu ministrija jau pērn pauda savu nostāju, ka par valsts līdzekļiem sanatorija nebūtu pērkama, un arī šobrīd cita uzstādījuma nav. FM pārstāvis Aleksis Jarockis teic, ka nostāja nav mainījusies arī attiecībā uz Jūrmalas domi, un ministrija nebūt neesot mēģinājusi likt spieķus riteņos vienai no bagātākajām Latvijas pašvaldībāmi, tikai norādījusi uz lietām, kas būtu jāsakārto, pirms tā mēģina ņemt aizņēmumu no Valsts kases. Šogad no Jūrmalas domes puses esot klusums, kas liekot domāt, ka «tās patiesās vēlmes ir ar jautājuma zīmi», piebilda A. Jarockis.

Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreics nesen par sanatoriju esot runājis ar Jūrmalas mēru Gati Truksni un pārliecinājies, ka vēlēšanu laika karstā apņēmība glābt sanatoriju nu apdzisusi. «Izskatās, ka dome vilcinās un šis komplekss tai ir kā karsts kartupelis – ne izspļaut, ne norīt,» teic A. Kreics. Viņš pat novērsis šķērsli, uz ko pērnā gada nogalē dome norādījusi kā uz iespējamo traucēkli objekta apsaimniekošanā, – artēziskais urbums tikko iegādāts par 100 eiro no iepriekšējā īpašnieka un ierakstīts uz Ominasis vārda. Maksātnespējas administratoram gan domes iebildumi vairāk šķituši kā atruna, nevis nopietns iemesls, ņemot vērā, ka šis urbums patiesībā neesot vairs lietojams. No otras puses – esot jau saprotama šāda domes svārstīšanās, jo sanatorija šobrīd ir jaunbūves stadijā – tajā vēl jāiegulda liela nauda. Pērn aprēķināts, ka rekonstrukcijai vien vajadzētu ap 14 miljonu eiro.

Pats G. Truksnis presē gan paudis, ka dome no nodoma iegādāties sanatoriju neatkāpjas. Gan tikai tad, ja neviens cits nebūšot gatavs to darīt. Taču, ja tomēr maks būs jāatver, vēlas tērēt ne vairāk par četriem miljoniem eiro, – tāda summa esot paredzēta pašvaldības šā gada investīciju programmā. A. Kreics atzīst, ka šāds piedāvājums viņam neesot pieņemams, jo cena noteikta pieci miljoni eiro. Viņš tomēr vairāk cerot uz kādu privātu investoru, gan nenoliedzot, ka tāda simtprocentīga interesenta nav, taču, iespējams, līdz 20. martam, kad viņš plāno izsludināt trešo izsoli, parādīšoties.

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas gan savu darbu ir beigusi, vadītājs Dāvis Stalts pašreizējo situāciju nosauc par gana neskaidru. Arī pašvaldības pašreizējais uzstādījums viņam esot bijis šoks. Viņš gan pasmaida, ka varbūt domei izdosies cenu nokaulēt.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress