Oficiālās peldvietas pārbauda reizi mēnesī

Sinoptiķi sola, ka dažviet ūdens temperatūra upēs un ezeros vēl ir ap 20 grādu. Pat tad, ja negribas līst ūdenī, daudzi brīvdienās labprāt atpūšas pie ūdenskrātuvēm.


Kampaņas Mana jūra rīkotāji nesen informēja, ka Rīgas pludmalēs atrasto atkritumu daudzums esot vislielākais un vietumis cilvēki peldoties starp plastmasas atkritumiem un akmeņoglēs. Tāpēc galvaspilsētas pludmales tiekot ierindotas netīrāko vietu saraksta augšpusē.


Atbildība pašu ziņā


Veselības inspekcijas augustā veiktie ūdens kvalitātes pārbaužu rezultāti liecina, ka Latvijas oficiālajās peldvietās ūdens ir tīrs un drīkst peldēties. Arī maijā un jūnijā ūdens kvalitāte tur bijusi laba. To nevar teikt par neoficiālajām peldvietām. Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece skaidro, ka Veselības inspekcija neoficiālo peldvietu ūdens kvalitāti nepārbauda. To dara pašvaldības, tās arī noslēdz līgumu ar laboratoriju par ūdens analīžu veikšanu un peldvietu apskati. Pēc tam pašvaldības rezultātus nosūta Veselības inspekcijai, bet nevar apgalvot, ka tādi tiek saņemti no visām pašvaldībām par itin visām neoficiālajām peldvietām.


Tāpēc inspekcija aicina iedzīvotājus īpaši izvērtēt peldvietas izvēli un tās ūdens kvalitāti, ja atpūšaties neoficiālā peldvietā, kur nav nodrošinātas kvalitātes prasības un infrastruktūra. Veselības inspekcija iesaka: pirms peldēšanās jānovērtē, vai tuvumā neatrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti (celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības, kā arī intensīvi apsaimniekotas vai apdzīvotas vietas un rūpnīcas). Pirms peldēšanās īpaša uzmanība jāpievērš netipiskai ūdens krāsai un smaržai; virsmas aktīvajām vielām (noturīgām putām); peldošiem un citiem atkritumiem ūdenī; naftas produktiem; zilaļģēm. Ja tās savairojušās masveidā, ūdenī labāk nebrist.


Šobrīd oficiālajās peldvietās zilaļģes nav konstatētas, bet saskaņā ar pašvaldības un iedzīvotāju sniegto informāciju zilaļģu savairošanās risks pastāv Daugavas piekrastē Salaspils novadā, kur iedzīvotāji izmanto neoficiālās peldēšanās vietas. Zilaļģes masveidā savairojušās arī Ungura un Auciema ezeros Pārgaujas novadā, un arī tur nav oficiālu peldvietu. Iepriekšējos gados regulāra zilaļģu ziedēšana bija novērota arī vairākos Latgales ezeros. Veselības inspekcija brīdina, ka zilaļģes masveidā var parādīties arī lielo upju līčos, kur nav straumes. Ūdens tādos gadījumos kļūst duļķains, un nereti tā virsmu klāj netīri zili zaļa plēve. Zilaļģēm atmirstot, ūdenī var tikt izdalīti toksīni, kas peldētājiem var radīt dažādas ādas un gļotādu alerģiskās reakcijas un iekaisumu. Tāpēc tādā ūdenstilpē kāpt nevajag, arī bērnus tādā ūdenī nedrīkst laist. Jāpieskata arī mājdzīvnieki, lai nedzer netīro ūdeni.


Baktērijas ir, peldēties drīkst


Oficiālajās peldvietās (tās iekļautas Ministru kabineta noteikumos) ūdens kvalitātes pārbaudes veiktas 5. un 6. augustā un mikrobioloģiskais piesārņojums nav konstatēts. Tas nozīmē, ka 51 oficiālajā peldvietā peldūdens kvalitāte atbilst prasībām. S. Muceniece Neatkarīgajai stāsta, ka šogad oficiālajās peldvietās problēmu nav bijis. Tās pārbauda reizi mēnesī, arī pēc peldsezonas. Tad tiek ņemti ūdens paraugi, savukārt reizi vai divas gadā inspektori atsevišķi vērtē arī peldvietas kvalitāti, bet arī tie speciālisti, kuri ik mēnesi dodas pēc ūdens paraugiem, apskata, vai pludmale nav piesārņota, vai tajā nav savairojušās zilaļģes un vai nav atkritumu.


Inspekcijas mājaslapā var izpētīt oficiālo peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa rezultātus. Nezinātājam būs grūti saprast, par ko liecina tabulā norādītais e.coli baktērijas un zarnu enterokoku daudzums. Tas arī nav domāts vienkāršam interesentam, kuram pilnīgi pietiek, ja izlasa, ka peldēties ir atļauts, aizliegts vai nav ieteicams. E.coli baktērijas (tā izraisa akūtu zarnu iekaisumu, mirstība – 3%, kas ir samērā augsta) pieļaujamais robežlielums ir 2000 vienību 100 mililitros, bet zarnu enterokoku daudzumam nevajadzētu pārsniegt 100 vienību. S. Muceniece skaidro, ka inspekcijas speciālisti izvērtē, kad tomēr peldēties var atļaut, pat ja norma ir pārsniegta. Ja rādījumi regulāri balansē uz robežas, tad, ūdens kvalitātei pasliktinoties, tiek pieņemts, ka būtiska pasliktināšanās nav notikusi. Ja pēkšņi ļoti tīrs ūdens kļūst piesārņots, tad ir skaidrs, ka noticis kaut kas ārkārtējs un peldēties aizliegts.


Veselības inspekcija aicina iedzīvotājus informēt par ūdens kvalitāti. Ja rodas aizdomas par ūdens kvalitāti, var aizpildīt mājaslapā www.vi.gov.lv atrodamo anketu.


Rīgā tīra regulāri


Arī Rīgas oficiālajās peldvietās Veselības inspekcija nav atradusi neko atpūtniekiem bīstamu. Rīgas domē informē, ka oficiālajās peldvietās regulāri tiek izvesti visi atkritumi, nepieļaujot to uzkrāšanos. Atkritumu savākšana, konteineru iztukšošana notiek katru dienu, bet brīvdienās un karstā laikā – vairākas reizes dienā. Vecāķos augusta sākumā nedēļas laikā izvesti apmēram 400 kubikmetru jūras izmešu. Peldvietu uzkopšanu sāk katru dienu pulksten 5. Vakarbuļļu un Daugavgrīvas peldvietās ir izvietoti 28 atkritumu konteineri un urnas., Vecāķos gar jūras malu – 23 konteineri, no kuriem septiņi paredzēti stiklam un pudelēm. Savukārt Pludmales un Selgas ielā pie jūras izvietoti vēl pa četriem atkritumu konteineriem, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību darbinieks Uģis Vidauskis.


***


UZZIŅAI


Peldēties nav ieteicams: Daugavpilī, Esplanādes ūdenskrātuvē, Lielvārdes novadā, peldvietā Austriņas, Jumpravas dīķa peldvietā,Rīgā, peldvietās pie Maskavas ielas 206, pie Grāpju pussalas un pie a/s Kvadrāts.


Peldēties aizliegts: Rīgā, peldvietā aiz Putnu novērošanas torņa Dārziņu virzienā.


Apkopoti Veselības inspekcijā pašvaldību iesniegtie neoficiālo peldvietu ūdens analīžu rezultāti, atspoguļojot paraugu ņemšanas vietu, laiku, ūdens kvalitātes rādītāju rezultātus un Veselības inspekcijas slēdzienu par atļauju peldēties. Dati tiek aktualizēti operatīvi pēc ūdens analīžu rezultātu saņemšanas Veselības inspekcijā. Informācija attiecas uz šā gada jūliju.


Avots: Veselības inspekcija


***


Peldvietu ūdens kvalitātes pārbaužu rezultāti. Jūlijs


Novads / pilsēta Peldvietas nosaukums E.coli Zarnu enterokoki


Rīga


Bābelītes ezers 11 11


Vecāķi 240 31


Vakarbuļļi 3 4


Daugavgrīva 4 22


Lucavsala 160 34


Saulkrastu nov. Centrs 4 12


Rūķīši 9 32


Siguldas Pilsētas peldvieta 26 24


Jūrmala Asari 12 28


Bulduri 11 4


Dubulti 17 8


Dzintari 8 4


Jaunķemeri 2 0


Kauguri 130 12


Lielupe 7 11


Majori 36 6


Melluži 28 9


Pumpuri 35 5


Vaivari 22 7


Liepāja Beberliņi 40 0


Dienvidrietumu peldv. 20 10


Pludmale pie stadiona 0 0


Pāvilosta Pludmale 80 0


Dundagas Kolkas peldv. 0 0


Mērsraga Upesgrīva 0 0


Mērsrags 0 0


Saldus Saldus ezers 0 0


Brocēnu Cieceres ezers 0 0


Kuldīga Mārtiņsala 14 23


Ventspils Pilsētas pludmale 10 0


Staldzenes pludmale 0 0


Būšnieku ezers 0 0


Krāslavas Zirga ezers 45 5


Daugavpils Pilsētas pludmale 0 6


Stropu vilnis 0 0


Šūņu ezers 80 17


Jēkabpils Radžu ūdenskrātuve 60 4


Rēzekne Kovšu ezers 28 6


Rēzeknes nov. Rāznas ezera peldv. 0 10


Lubānas ezera peldv. 0 24


Engures Abragciema peldv. 0 26


Klapkalnciema peldv. 0 13


Ķesterciema peldv. 28 2


Ragaciema peldv. 34 5


Dobeles Gaurata ezers 0 11


Jelgava Labā krasta peldv. 7 13


Limbažu Lauču akmens 110 29


Salacgrīvas Tūjas pludmale 22 24


Salacgrīvas pludmale 140 16


Ainažu pludmale 98 10


Avots: nra.lv /Antra Gabre


 

Padalies

laukudzive.lv © 2024 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress