Rīgā uz valsts valodas kursiem jāstāv rindā

Rīgas domes apmaksātajos latviešu valodas kursos pašlaik mācās 1130 rīdzinieku. Interese par šo projektu gan pērn, gan šogad bijusi liela – grupas aizpildītas jau pirmajās pieteikšanās dienās. Ņemot vērā milzīgo atsaucību, kursus iecerēts turpināt.

Intas Straubergas valodu centrs ir starp tiem, kas uzvarēja Rīgas domes rīkotajā konkursā Latviešu valodas apguves kursu organizēšana un īstenošana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem. Pašlaik tur mācās 240 kursantu. «Gribētāju uz šiem kursiem bija trīsreiz vairāk, nekā mēs varējām uzņemt. Jau pirmajā pieteikšanās dienā visas grupas bija pilnas, kas liecina, ka šādi kursi ir vajadzīgi. Ja Rīgas dome turpinās projektu, cilvēku, kas vēlēsies tajā piedalīties, netrūks,» ir pārliecināta Inta Strauberga. Ažiotāža ap kursiem tiešām esot pārsteidzoši liela, lai gan latviešu valodas kursi tiek rīkoti regulāri, arī viņas vadītajā centrā (turklāt nebūt ne par lielu maksu). Viņa uzskata, ka pastiprinātā interese pamatojama ar referenduma rezultātiem, kurā valsts valoda saņēma tik lielu atbalstu.

Kursi ilgst no februāra līdz maijam, un programmā paredzētas 100 akadēmiskās stundas. Mācības notiek trīsreiz nedēļā – ik dienu pa trim stundām. «Kursantiem nebūt nav viegli nākt uz mācībām tik bieži – it īpaši pēc darba vakarā. Slodze ir tiešām nopietna, jāpilda arī mājas darbi, taču neviens nekurn un stundas nekavē, un pat ļoti uztraucas, ja nākas kādu nodarbību izlaist,» stāsta valodu centra vadītāja. Kursos lielākoties mācās vidējā gadagājuma cilvēki, ir arī vecāki ļaudis, bet tikpat kā nav jauniešu, kas rāda, ka valsts valodas apguve skolās notiek labā līmenī, tāpēc kursi viņiem nav nepieciešami. Kursantu valodu prasmes ir dažādas, tāpēc grupas sadalītas pēc zināšanu līmeņa. Daudzi pirms tam jau apmeklējuši valodu kursus, taču joprojām nespēj pārvarēt psiholoģisko barjeru, lai varētu runāt latviski. Tāpēc mācību mērķis: ne tikai paaugstināt valodas prasmes par vienu līmeni, bet palīdzēt tikt galā ar bailēm runāt.

Valodu centra kursantes Svetlana un Aīda mācās grupā, kur latviešu valodas prasmes ir vidējā līmenī. Viņu abu mērķis – apgūt valsts valodu tādā līmenī, lai varētu naturalizēties un iegūt Latvijas pilsonību. Pirms tam abas sievietes jau mācījušās latviešu valodu kursos. Viņas cer, ka kursi palīdzēs spert soli tuvāk tam, lai varētu brīvi runāt valsts valodā. Svetlana teic, ka visi viņas četri bērni runā latviski un tā esot papildu motivācija iemācīties latviešu valodu labā līmenī: «Ļoti labi saprotu, ko man saka latviski, ir arī valsts valodas prasmes apliecība. Taču – līdzko jārunā, tā sāku meklēt pareizo gramatisko konstrukciju un saruna uz priekšu neiet. Tāpēc man ļoti būtiski ir beidzot pārvarēt šo barjeru, apgūt labāk gramatiku.»

UZZIŅAI

• RD konkursā atbalstīja sešus projektus

• Kopējais to finansējums 65 746 LVL

• Kursos mācās 1130 cilvēku

• Pērn finansējums šim projektam bija 30 987 LVL

• Kursos mācījās 507 cilvēki

• Šim mērķim plānots tērēt vēl 100 000 LVL

Avots: nra.lv
Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress