Sprūdžs nolūdzas. Lāču mammai apsolīts darbs

Pēc tam, kad divi priekšnieki nākuši klajā ar publiskiem paziņojumiem, lāču mammai Velgai Vītolai ir parādījušās labas izredzes saglabāt darbu, Līgatnes dabas takām – svarīgu zīmolu, bet te mītošajiem zvēriem – savu mīļāko kopēju.


Pagaidām gan darba līgums nav noslēgts un arī Velgas jaunā amata nosaukumu Dabas aizsardzības pārvalde nav izdomājusi, taču tam vēl ir laiks. Pēc jucekļa ar dabas taku apsaimniekotāja maiņu viņai vēl jāsaved kārtībā veselība, cik nu tas ir iespējams. Darbā varētu atgriezties janvāra beigās. Jācer, ka abi priekšnieki – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Jānis Strautnieks pašu dotos solījumus līdz tam nebūs aizmirsuši.


Pa starpu svētkiem ministrs jau paguvis lūgt piedošanu par neglīto izrunāšanos. Viņš, jāatgādina, pārmeta ilggadējai zvērkopei bučošanos ar lāčiem un pārāk cilvēciskotas attiecības ar dzīvniekiem. Atvainošanās E. Sprūdžam jau kļuvusi par profesionālu paradumu. Iepriekš viņš nolūdzās pašvaldību vadītājiem – pēc tam, kad viņus visus bija apsūdzējis zagšanā.


Priekšniecība piekāpjas


DAP vadītājs J. Strautnieks no lāčiem saprot vairāk nekā ministrs, jo savulaik pats tos uz Līgatni atgādāja un ilgstoši vadīja Gaujas Nacionālo parku. Pēc tam, kad privātais nodibinājums Gaujas Nacionālā parka fonds novembrī no zvēru aprūpēšanas atteicās, Līgatnes dabas takas pārņēma DAP. J. Strautnieks bija iecerējis nevienu no vecajiem darbiniekiem atpakaļ darbā nepieņemt, uzskatot, ka viņi visi vainojami lācenes Mades atkārtotā izbēgšanā un tās nošaušanā. Vispirms savu nevainīgumu izdevās pierādīt Līgatnes dabas taku jaunajai priekšniecei Sigitai Šulcai – viņa tika pieņemta darbā jau pēc lāču krīzes, kad iepriekšējais priekšnieks tika padzīts. Savukārt V. Vītolai pārmest caurumus voljēros būtu absurdi, jo viņai jārūpējas par zvēriem, nevis jāpin stiepļu žogi. Pateicoties sabiedrības spiedienam, J. Strautnieks ir piekāpies un Velgai darbs apsolīts. Turklāt nevis biļešu kasēs vai kādā biroja stūrī pie papīriem, bet viņas mīļais darbs ar dzīvniekiem.


Vaļasprieks – par pienākumu


Starp svētkiem abas puses tikās teju četras stundas ilgā sarunā. Velga pēc tam Neatkarīgajai atzina: «Tā bija atklāta un godīga. No manas puses obligāta prasība bija nezaudēt saikni ar dzīvniekiem, un tas arī tika apsolīts.»


Dabas aizsardzības pārvalde pēc šīs tikšanās paziņoja, ka V. Vītolas darbs būs saistīts ar dzīvnieku labturības kvalitātes paaugstināšanu, jauno zvēru kopēju konsultēšanu un Līgatnes dabas taku popularizēšanu sabiedrībā. Tātad arī Velgas vaļasprieks – zvēru bildēšana un dabas apraksti turpmāk no hobija kļūs par pienākumu. Preses paziņojumos pēc sarunas piesaukta arī tā nelaimīgā lāča buča un solījums – nekad vairāk tā nedarīt. Tā acīmredzot ir nodeva E. Sprūdžam. Lai vai kāds, tomēr ministrs. Bet, kamēr slavenā zvērkope – Latvijas lepnuma titula īpašniece atkopjas pēc cīņas ar E. Sprūdžu, sabiedrībai nevajag raizēties par zvēru labsajūtu. Vismaz Dabas aizsardzības pārvalde apgalvo, ka viņi ir drošās rokās.


Lāčus mudina gulēt


Vienai jaunpieņemtajai zvērkopei ir septiņu gadu darba pieredze ar lielo zīdītāju kopšanu, tajā skaitā govju, zirgu kopšanu, viņa ir izgājusi hipoloģijas kursus. Savukārt otra zvērkope ir bijusi praksē Rīgas zoodārzā kā veterinārārste un arī kopusi tur dzīvniekus. Somijas Universitātē viņa apguvusi savvaļas un eksotisko putnu slimību kursu. Savukārt Zviedrijas zooloģiskajā dārzā viņa divus gadus stažējusies Eiropā atzīta nagaiņu speciālista uzraudzībā. Noprotams, ka šis speciālists arī kritizējis līdzšinējo dzīvnieku turēšanu Līgatnē. Pēc zviedra sūdzības DAP secināja, ka «daļa dzīvnieku ilgstoši netika turēti atbilstoši pēdējā laikā pasaulē atzītajai dzīvnieku labturības praksei», un konstatēja, ka tiem ir veselības problēmas. Aļņi nebija pareizi baroti. Tāpat kritika veltīta līdzšinējam lāču turēšanas un barošanas režīmam. DAP vēsta, ka tagad Līgatnes lāčiem esot izveidots tāds dienas režīms, lai viņiem sagribētos doties ziemas guļā, uz ko iepriekš tie neesot mudināti. Jāpiebilst gan, ka parka apmeklētājiem pagaidām nav iespējas novērtēt lāču modrību. Lāči ir ieslēgti meža vidū savā mājā, jo lielajam pastaigu voljēram vides ministrija nav sarūpējusi naudu. Un te jāatgādina, ka arī mājas lāčiem nebūtu, ja ziedojumus celtniecībai nebūtu savākusi V. Vītola.


Avots: nra.lv /Imants Vīksne


 

Padalies

laukudzive.lv © 2024 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress