Saeima šodien apstiprina dokumentu, kas regulēs mūsu turpmāko dzīvi līdz 2020. gadam. Ikviena rīcība valsts pārvaldīšanā un ikviens tēriņš turpmāk jāsaskaņo ar Nacionālo attīstības plānu (NAP).
Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs līdz pat pēdējam brīdim centās sabotēt šo dokumentu, pat ārzemnieku delegācijām stāstot blēņas, ka Latvija grasās dzīvot pēc viņa sacerētās Zaļās vīzijas.
Galīgajā variantā Ministru kabinetā NAP tika skatīts 4. decembrī. Valdība vienbalsīgi un bez atrunām apstiprināja, ka šis būs hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments. Tad tas aizceļoja vētīšanai Saeimā. Taču tikai divas dienas vēlāk ministrs E. Sprūdžs, tiekoties ar Beļģijas, Nīderlandes, Īrijas un Šveices tirdzniecības kameru biedriem, atkal runājis par savu alternatīvo sacerējumu: Latvijas Zaļā vīzija «Latvija 2020. gadā – zaļākā valsts pasaulē», nevis par NAP. Ministrijas izplatītajā paziņojumā E. Sprūdžs skaidro: «Ārvalstu uzņēmēju auditorija ir ļoti piemērota vieta, kur diskutēt par Latvijas Zaļo vīziju, par Latvijas mērķiem un iespējām. To, kādi mēs esam šobrīd, ārvalstu uzņēmēji redz paši un bieži vien, pat skatoties no malas, var saredzēt vairāk, nekā paši to varam. Taču viņi vēlas dzirdēt, kādi ir Latvijas mērķi, kādus mēs paši sevi redzam pēc vairākiem gadiem.»
Uzņēmēju tikšanos ar ministru organizēja Nīderlandes–Latvijas tirdzniecības kamera. Tās izpilddirektore Inese Valdheima gan neatminas, ka īpaša uzmanība būtu pievērsta vides jautājumiem un Zaļajai vīzijai. Publiku – kopumā 23 cilvēkus – vairāk interesējuši praktiski jautājumi, kas saistīti ar investīcijām reģionos. «Iepriekš uz biznesa lenču aicinājām Ķīli runāt par arodizglītības nākotni, tad Mārtiņu Krieviņu – par NAP, un loģiska bija arī tikšanās ar Sprūdžu, lai runātu par reģionālo attīstību,» skaidro I. Valdheima. Pats E. Sprūdžs tikmēr saklausījis, ka lenčā runājis par Zaļo vīziju. Vismaz tā atreferē viņa tēla veidotāji ministrijā.
Jāatgādina, ka Zaļās vīzijas parādīšanās darba kārtībā bija tikpat nesaprotama. Dienā, kad valdība ķērās pie NAP sākotnējās redakcijas apspriešanas, piepeši uzradās konkurējošs dokuments. To atnesa izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, bet autors esot it kā E. Sprūdžs. Kaut gan sabiedriskajā apspriešanā NAP mājaslapā šim sacerējumam tika ierādīta atsevišķa vieta, tomēr praksē tas tika vērtēts tāpat kā visi pārējie sabiedrības sniegtie ierosinājumi un, cik noprotams – izbrāķēts.
Valdības un kopš šodienas arī Saeimas apstiprinātajiem Latvijas mērķiem nav nekāda sakara ar E. Sprūdža vīzijām.
To Neatkarīgajai apliecina NAP izstrādes vadītājs, Pārresoru koordinācijas centra priekšnieks M. Krieviņš. Plānā nekādā ziņā uzsvars nav likts uz vides problemātiku un zaļajām idejām: «Latvijai nav fundamentālu problēmu šai jomā. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm esam priekšā gan pēc sugu daudzveidības, gan pēc aizsargājamu biotopu skaita. Tāpēc pievēršamies jautājumiem, kas patiešām ir svarīgi Latvijai: uzņēmējdarbībai, reģionu attīstībai, demogrāfijai.» Un Latvijas prioritātes raksturo vārdu savienojums ekonomikas izrāviens. Laikā starp apstiprināšanu valdībā un izskatīšanu Saeimā deputāti dokumentā iesnieguši 247 labojumus. M. Krieviņš lielākoties tos vērtē kā kosmētiska un redakcionāla rakstura. No jauna parādījusies atsauce uz tagadējās Hipotēku un zemes bankas nākotni, proti, pārtapšanu Attīstības institūcijā, kā arī likti lielāki uzsvari uz zinātni, kultūru un īpaši – latviešu valodas kopšanu.
Tālāk NAP sāks patstāvīgu ceļu, regulējot Latvijas saimniecisko dzīvi trijās frontēs. Pirmkārt, balstoties uz šo dokumentu, tiks sagatavots partnerības līgums ar Eiropas Komisiju par naudas fondu apgūšanu. Otrkārt, ministrijas izstrādās jaunus nozaru plānojumus, saskaņojot ar NAP. Un, treškārt, šim dokumentam būs jāpakārto Latvijas budžets – gan nākamajam gadam, gan vidējā termiņā.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
