Ašeradens: cīņā ar ēnu ekonomiku tiks izvirzītas piecas prioritārās nozares



Cīņā ar ēnu ekonomiku tiks izvirzītas piecas prioritārās nozares, kurās ēnu ekonomika ir visaugstākā, šorīt intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).

Viņš atklāja, ka patlaban valsts tērē aptuveni pusprocentu no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai iekasētu naudu no vairāk nekā 20% no IKP lielās ēnu ekonomikas.

"Valsts varbūt varētu iekasēt visu naudu, ko tā patlaban zaudē ēnu ekonomikas dēļ, bet tas nebūtu izdevīgi," atklāja Ašeradens.

FM parlamentārais sekretārs atklāja, ka cīņā ar ēnu ekonomiku piedāvāts koncentrēties nevis uz "visu lauku", bet uz piecām konkrētām nozarēm, kurās ēnu ekonomika ir visaugstākā, tā ir būvniecība, mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, pakalpojumu sniegšana, sabiedriskais transports un pārvadājumi.

Ašeradens norādīja, ka rīcības plānā tiks iesaistīta Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Darba inspekcija un citas institūcijas.

Jau vēstīts, ka pēc austriešu ekonomikas profesora F. Šneidera (Schneider) respektablā Eiropas ēnu ekonomikas pētījuma, kas balstīts uz makroekonomisko datu pārbaudi un analīzi, Latvijā ēnu ekonomikas apmērs pakāpeniski mazinās. 2014. gadā tas bijis 24,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt plānotais ēnu ekonomikas apmērs 2015. gadā ir 23,6%.

Savukārt pēc Stockholm School of Economics in Riga docenta Arņa Saukas šā gada maijā publiskotā pētījuma datiem par ēnu ekonomikas uztveres indeksu, kas balstīts uz Baltijas valstu uzņēmēju aptaujām, 2014. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 23,5%, kamēr Lietuvā – 12,5% un Igaunijā – 13,2%.

Jānorāda, ka ēnu ekonomikas apmērs Latvijā pēc abu pētnieku secinātā ir savstarpēji korelējošs, tomēr būtiski atšķiras informācija par pārējām Baltijas valstīm.

 
Padalies

laukudzive.lv © 2020 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress