Junkers: Eiropai nāksies uzņemt papildus 160 000 bēgļu



Eiropas Komisijas (EK)  prezidents Žans Klods Junkers ir mudinājis Eiropas Savienības (ES) valstis pieņemt “drosmīgu” rīcību, pēc tam, kad konferencē nācis klajā ar svarīgu plānu, lai apkarotu Eiropas nopietnāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara.

Junkers atzina, ka ES “neatrodas labā pozīcijā” un piebilda, ka Eiropā ir “Eiropas un savienības trūkums, un tas ir jāmaina”.

EK prezidents norādīja, ka migrācijas krīzes risināšanai ir jābūt galvenajai ES prioritātei. “Šie skaitļi ir “iespaidīgi”, dažiem tie ir biedējoši. Taču tagad nav īstais laiks, lai baidītos, šis ir laiks drosmīgai un saskaņotai rīcībai. Tas ir jautājums par cilvēka cieņu un vēsturisko sajūtu”.

Kā atzīmēja Junkers, Eiropa ir kontinents, kurā vienā brīdi gandrīz ikviens no mums ir bijis bēglis, atsaucoties uz 1956. gadu, kad Ungārijas revolucionāri bēga uz Austriju pēc sacelšanās pret padomju varu.

“Vai esam aizmirsuši, ka pēc Otrā pasaules Eiropā bija 60 miljoni bēgļu? Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka piešķirt patvērumu ir tik svarīgi. Tiesības uz patvērumu ir viena no svarīgākajām Eiropas vērtībām,” Junkers uzrunāja sanākušos. “Eiropa šodien pārstāv patvēruma vietu un cerību. Tas ir kaut kas, ar ko lepoties un no tā nav jābaidās. Neskatoties uz daudzām atšķirībām, Eiropa ir visstabilākā un turīgākā vieta pasaulē”.

Eiropas Komisijas prezidents atspēkoja arī iedzīvotāju bažas par pārapdzīvotību, norādot, ka Eiropas valstīm pilnībā pietiek līdzekļi, lai palīdzētu tiem, kas glābjas no terora – bēgļu skaits veido tikai 0,11% no Eiropas iedzīvotājiem, un tik ilgi, kamēr pastāv karš Sīrijā un terors Lībijā, bēgļu problēma pastāvēs. “Ja mēs cīnāmies ar islāma valsti, kāpēc mēs nevaram pieņemt tos, kuri bēg no islāma valsts?”

Tāpat Junkers atzinīgi vērtēja kopīgos patvēruma standartus, taču piekrita, ka tie nav pietiekami, lai tiktu galā ar pašreizējo krīzi.

“Daudz kas ir noticis, jo ES maijā piekrita piešķirt patvērumu 40 000 bēgļiem. Taču tā kā Eiropai joprojām nav vienota solidaritāte bēgļu jautājumos, šodien mēs ierosinām otru ārkārtas pasākumu, kas būs jādara piespiedu kārtā – Eiropai nāksies uzņemt 160 000 cilvēku jeb papildus 120 000 bēgļu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Tā ir daļa no plašāka pasākumu kopuma, ko Eiropai nāksies ievērot. Tāpat mēs esam dubultojuši ārkārtas finansējumu, lai palīdzētu visvairāk bēgļu skartajām dalībvalstīm, no 25 miljoniem eiro līdz 50 miljoniem eiro gadā,” kā plāna galveno sastāvdaļu atklāja Junkers.

Atbildot uz cilvēku bažām par Šengenas zonas slēgšanu, kas valstīm radītu ekonomiskās problēmas, Junkers atbildēja noraidoši, apgalvojot, ka brīvās pārvietošanās režīms netiks atcelts, taču Eiropas kontinentālās robežas būs jāpastiprina – tas gan maksāšot naudu.

Tāpat EK prezidents vēlas ieviest “legālo migrāciju”, kas atrisinātu grautiņu problēmas. “Mēs migrāciju varētu pārvaldīt labāk. Neaizmirsīsim, ka esam kontinents, kas noveco. Laika gaitā migrācija mainīsies no problēmas uz labi pārvaldītu resursu”.

Tāpat Junkers atzinīgi vērtēja dāsno patvēruma piešķiršaņu bēgļiem Minhenē, tāpat arī Sīrijas kaimiņvalstu – Turcijas, Libānas un Jordānijas centienus uzņemt miljoniem bēgļu.

 
Padalies
Pievienot komentāru

Please enter your name

(nepieciešams)

Please enter a valid email address

(netiks publicēts, nepieciešams)

Please enter your message

laukudzive.lv © 2018 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress